Latviešu valoda ir bagāta un niansēta, taču arī pieredzējušiem valodas lietotājiem dažkārt rodas neskaidrības ar līdzīgiem vārdiem. Tulkot24.lv valodas speciālisti ikdienā sastop klientu tekstos šīs biežāk jauktās vārdu pāres – piemēram, ‘izņemot’ un ‘neņemot vērā’. Lai izvairītos no kļūdām, mēs izmantojam valodas rokasgrāmatas un atsaucamies uz Latviešu valodas aģentūras ieteikumiem un Letonika.lv valodas resursiem.
Šeit apskatām sešus populārākos kļūdaino lietojumu piemērus ar vienkāršu skaidrojumu un lietojumu praksē.
1. Papildu vs. Papildus
Papildu — īpašības vārds, raksturo lietu.
Papildus — apstākļa vārds, raksturo darbību.
Pareizi:
- Mēs saņēmām papildu materiālus semināram.
- Viņa strādā arī papildus savam pamatdarbam.
2. Beidzot vs. Beidzīgi
Beidzot — apstākļa vārds, nozīmē „visbeidzot”, „pēc visa”.
Beidzīgi — reti lietots īpašības vārds, nozīmē „galīgs” vai „nobeiguma”.
Pareizi:
- Beidzot viņš ieradās uz sanāksmi.
- Viņi veica beidzīgu pārbaudi pirms nodošanas.
3. Jautājums vs. Problēma
Jautājums — attiecas uz informācijas pieprasīšanu.
Problēma — sarežģīta situācija, kas jāatrisina.
Pareizi:
- Man ir jautājums par līguma noteikumiem.
- Mēs saskārāmies ar problēmu piegādes laikā.
4. Lūgt vs. Prasīt
Lūgt — pieklājīga vēlme vai pieprasījums.
Prasīt — kategorisks vai noteikts pieprasījums.
Pareizi:
- Es vēlētos lūgt palīdzību dokumentu sagatavošanā.
- Klients prasa atlaidi par atkārtotu pakalpojumu.
5. Ieinteresēts vs. Interesēts
Ieinteresēts — kāds, kuram radīta interese vai motivācija.
Interesēts — kuram ir pašam interese.
Pareizi:
- Klients bija ieinteresēts sadarbībā pēc prezentācijas.
- Es esmu interesēts šajā vakancē.
6. Tāds pats vs. Vienāds
Tāds pats — līdzība pēc būtības vai īpašībām.
Vienāds — identisks izmērā, skaitlī vai vērtībā.
Pareizi:
- Viņam ir tāds pats dators kā man.
- Abiem dokumentiem ir vienāds garums.
